Dzīvošana kopā ar neskaitāmiem dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem ne vienmēr māca iecietību un toleranci.
Esmu atklājusi, ka pēc laika, ko pavadi respektējot svešas tradīcijas un kultūras, gribas uzspļaut visām muļķībām par starpkultūru izpratni un respektu. Kāpēc man būtu jāmācās un jāpielāgojas citu nāciju parašām, ja viņi nepielāgojas manējām?!?
Protams, visam ir robežas, bet es negrasos ēst milzīgas vakariņas katru dienu ap pusnakti, tikai tāpēc, ka spāņi tā dara, es negrasos skūpstīt visus, kas pagadās pa ceļam tikai tāpēc, ka to dara francūži un man nav jārespektē ikviens, kurš ir kaut dienu vecāks par mani, tikai tāpēc, ka tā pieņemts dažās austrumu kultūrās...
Tā laikam notiek, ja esi no mazas valsts, ko neviens nezina... Cilvēki aicina pielāgoties, bet tā kā reti kurš ir dzirdējis, ka arī latviešiem ir tradīcijas un mentalitāte, gandrīz nevienam neienāk prāta to respektēt kur nu vēl tai pielāgoties.
Un es kā jau kārtīgai spītīgai latvietei pienākas, uz visādiem pekstiņiem ar to, ka man kādam jāpielāgojas vairāk nekā šis kāds pielāgojas man, neuzķeros.
Bučas! :*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru