otrdiena, 2010. gada 21. septembris

Dzīve kā kino

Filmu festivāls Reikjavikā ir milzīgs notikums... Piecdesmit cilvēki sabāzti trīs nelielās mājelēs un dzīvoklis, ko cenšos saukt par mājām šeit kļuvis par hosteli brīvprātīgajiem. Nav iespējams atrast klusu stūrīti, ja nemeklē. Atmosfēra ir jauka un sajūta, ka esmu daļa no kaut kā liela un nozīmīga ir patiesi laba. Tas ir izaicinājums - sadalīt trīs tualetes un vannas istabas starp 50 cil;vēkiem un gatavot pusdienas un vakariņas, īpaši, ja katram brīvprātīgajam ir savs grafiks - vieni strādā 9.00-17.00, citi 12.00-19.00, bet vēl pāris 19.00-0.00.
Svētdien biju ekskursijā uz pussalu, ko dēvē Snafasness vai kaut kā tamlīdzīgi - staigāju pa ledāju un pat pagaršoju to, apskatīju krauju jūras malā, vecu vulkānu, vēl vienu melnu pludmali un vietu, ko Žils Verns aprakstījis, kā vārtus uz zemes centru. Tas bija fantastiski un ļoti auksti, jo biju gatavojusies, ka varēšu staigāt maiciņā...
Vakarā biju tik nogurusi un nosalusi, ka gribēju uztaisīt tēju un ieritināties savā guļammaisā un gulēt, bet... ieejot savā istabā uzdūros trīs svešiem cilvēkiem. Pareizi!... hostelis. Nebiju plānojusi, ka to ierīkos manā istabā un par to pat nepaziņos... Man tiešām nav iebildumu pret kompāniju, bet redzēt, ka meitenes fotografē manus auskarus, nebija patīkami. Ohads (viens puisis no Izraēlas) teica, ka tas ir kompliments - man esot ļoti skaisti auskari. Varbūt jātic, jo viņš to teica arī iepriekš un vairākkārt :):):) Un tomēr... Rīt runāšu ar organizācijas direktoru, lai tas vairāk nenotiktu. Vajadzētu strādāt, jo Marija (paliks šeit līdz Maijam) pateica Toti (organizācijas direktoram), ka apstākļi nav labi un viņš nopirka skapi un jaunu spilvenu arī man. Domāju, ka rīt tikšu pie jaunas segas... Domāju, ka viņš pateiks, ka neviens nedrīkst līst manā istabā bez manas atļaujas :D:D:D
Līdz tam man ir pagaidu risinājums - Roi (ar viņu kopā man bija iepriekšējā nometne) un Noa (ļoti jauka meitene no Izraēlas) un viņu tagadējā nometne paliek tajā dzīvoklī un manā istabā. Un tas nozīmē, ka cietiem tur nav vietas :D:D:D:D:D:D:D
Labās ziņas - Roi bija prom nedēļu un tagad ir atpakaļ. Esmu neizsakāmi priecīga, jo viņš laikam ir tas cilvēks, kas man šeit patīk vislabāk. Šovakar skatīsimies Bīstamās mājsaimnieces :D:D:D Diemžēl, viņš brauc prom 10. oktobrī ;( Bet viņš apsolīja man izcept kūku un šovakar pēc mājsaimniecēm iesim uz karaoke bāru kopā ar viņa un maniem brīvprātīgajiem :D:D
Un vēl - esmu sadraudzējusies ar Mariju. Meiteni no Krievijas, kas arī palīdz ar filmu festivāla. Viņa ir ļoti jauka.
Te ir tāda Natālija no Polijas - dumja un iedomīga. Labi, ka viņa drīz brauks prom ;)
Un meitenēm... Par puišiem. Man joprojām neviens nepatīk, bet viens izraēlietis (Viņa vārs ir Guy. Ļaunie vecāki. Tāpat kā nosaukt dēlu par puiku Latvijā ), kas dzimis un daļēji uzaudzis ASV tā kā pievērš man uzmanību - skatās, lai man viss būtu kārtībā, lai es būtu paēdusi, dažreiz mēģina jokot par to, ka esmu veģetāriete utt. Mēs runājām par to, kas puišuprāt ir skaista meitene un viņš teica, ka es u.t.t. Nespēju noticēt, ka viņam ir 30 un ka viņam ir maģistra grāds psiholoģijā, jo viņš nesaprot, ka aptīt meiteni ap pirkstu. Visādi mēģina, bet tie triki viņam kā puišelim... Nemāku to aprakstīt, kā tieši izpaužas viņa dumjie triki. Varbūt viņš domā, ka es esmu dumja, jo viņa izgājieni varētu likt viņu apbrīnot 16 gadus vecai meitenei, kura nav īpaši attapīga :D
Un vēl - viens spānis domā, ka es esmu savā ziņā traka. Un viņš ir nedaudz traks hipijs... :D
Bučas visiem!
Gaidu vēstules no mājām :*

pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

Zari un bebru ēdiens :)

Mana nometne austrumos ir noslēgusies...
Tā bija fantastiska. Pat nezinu, ar ko lai sāk... Atbildīga par nometni bija kāda 54 gadus veca sieviete, kurai pieder motocikli un kura bez problēmām viena var pacelt trīsvietīgu dīvānu. Uz jautājumu, cik ātri viņa brauc, atbildes bija: "Atļautais ātrums ir 90, es braucu ar 90 un pluss." Cik sapratu, tad viņa mīl pārsniegt ātrumu, pat ļoti. Viņa bija ļoti jauka pret mums un iedeva pat brīvu pusi no pēdējās dienas. Citi nometņu līderi, kas ar viņu ir strādājuši, uzskata, ka viņa ir īsta ragana, kas kliedz uz visiem utt. Kādas laikam viņu samainīja pirms mūsu ierašanās - vienkārši superīga.
Par to, ko darījām - divas nedēļas tīrījām mežu no zariem, iekopām taku tūristiem, ravējām, tīrījām pļavu no zirgskābenēm...:D
Mums bija lieliska grupa - 2 vācietes, 2 krievietes, japānis un japāniete, spānis un spāniete.
Liekas, ka mēs visi iemīlējāmies mežā. Pārvietojām tik daudz zaru...Zari, zari, zari...un materiāls no, kā taisa takas ir bebru brokastu pārslas... Bebri mūsu mežā bija tik izsalkuši, ka mēs devām viņiem tonnām un tonnām brokastu pārslu:)
Un pēdējā naktī mēs sarīkojām ballīti - atvērām žalūzijas un dejojām kā skatlogā...:D:D:D:D Pēc tam gājām skatīties saullēktu. Neieslīgšu sīkumos - tas bija NEAPRAKSTĀMI!!!
Braucot uz Reikjaviku, Roi (otrs līderis) vadīja busu un brauca nedaudz par ātru... Dabūjām sodu...Bet uz pusi mazāku kā pienākas, ja pārsniedz ātrumu par kādiem 30-40 km. Roi pateica, ka mēs esam brīvprātīgie un divas nedēļas strādājām, lai padarītu Īslandi nedaudz skaistāku...:D:D:D:D Malacis!
Un vēl... Tiem, kas nezina, es stūrēju zvejas kuģi un palīdzēju to noparkot....
Bildes salikšu tuvākajās dienās - visticamāk draugiem.lv. Tagad plānoju pāris dienas gulēt Reikjavikā vai doties kaut kur ar stopiem :D:D:D:D
Bučas! Mīlu!
:*:*:*:*