pirmie iespaidi

Atstāstījums

Sākšu no paša sākuma - lidojums bija ļoti labs, nebija ne gaisa bedru, ne man bija slikti, kad lidmašīna mainīja augstumu, Oslo bija jāgaida tikai divas stundas, turklāt iepazinos ar vienu meiteni, kas kavēja man laiku, tikai lidmašīnā uz Reikjavīku man blakus sēdēja viens zviedrs, kas mani pamodināja, jo gribēja zināt, vai esmu īslandiete, pēc tam, kad atkal iemigu, viņš mani pamodināja, lai noskaidrotu, kas ir Latvija un kur tā atrodas :D:D:D:D

Kad ierados Reikjavīkā, man bija neliels šoks - man bija jāaiziet uz kaut kādu māju, mani sagaidīja viens itālis, kas ilgi mēģināja noskaidrot, vai dzīvoklī, kur man būs jāpaliek ir kāda brīva vieta, kur nolikt man matraci, laikam izrādījās, ka nav un viņš mani aizveda uz istabu tajā mājā, kas bija pilna ar gultām un matračiem un teica, ka varu atpūsties un aizgāja. Tā nu es mēģināju iemigt, bet tas bija neiespējami, jo tā istaba TIK dīvaini oda un smaka nebija no tām maigākajām.

Sapratu, ka neviens nenāks klāt un nestāstīs, kur es dzīvošu, ko es darīšu, turklāt diez vai kāds man tāpat nāks klāt un rādīs, kur kas atrodas, tad nu es devos meklēt kādu laipnu seju. Satiku citus ilgtermiņa brīvprātīgos (tādi mēs te esam kādi 15) un viņi man daudz ko palīdzējā. Par laimi man nebija jāpaliek tajā dīvainajā mājā (patiesībā tagad man viņa neliekas tika dīvaina, jo nav jāiet uz smirdīgo istabu), mani atveda uz dzīvokli ilgtermiņa brīvprātīgajiem. Mēs te visi guļam uz matračiem un nav nevienas vietas, kur nolikt mantas, izņemot manu somu un grīdu, bet mums ir ļoti jauka viesistaba un virtuve. Tur vietas pietiek un ir ērti, turklāt vannas istaba ir milzīga.

Cik sapratu, tad septembrī situācija mainīsies, jo lielākā daļa brīvprātīgo brauks projām un mums katram būs sava istaba. Patiesībā pašlaik man nav iebildumu, ka esam tik saspiesti, jo tāpat nebūs daudz laika te jāpavada. Visu vasaru jāvada nometnes un tad jābraukā pa Īslandi.

Mana pirmā nometne būs Rietumu fjordos. Nezinu, kas tur ir, bet visi, kas tur ir bijuši, apgalvo, ka tā ir pati labākā vieta, tur esot nenormāli skaisti utt. Nometnes tēma ir žurnālistika un fotografēšana, mums būs jāveido žurnāls par citām nometnēm tur un par vietējo sabiedrību. Esmu sajūsmā un nevaru sagaidīt pirmdienu, kad turp došos :):):):):):):):):)

Un vēl... Te ir ļoti daudz cilvēku, kas runā franciski, plānoju sākt mācīties šo valodu

Pirmie iespaidi par cilvēkiem

Visi brīvprātīgie šeit ir jauki un draudzīgi. Viņi mani laikam jau ir sagatavojuši visām problēmām, kas varētu rasties organizāciju.

Visvairāk esmu sadraudzējusies ar francūzieti, spāni un vienu beļģi. Francūzietei ir 33, bet spānim 29, viņi man pirmajā dienā visu izrādīja, aizveda uz peldbaseinu, kas mums ir bez maksas. Abi ir vienkārši superīgi.

Ar beļģi laikam esmu vislabāk iepazinusies. Vakar sarunājām aiziet nopirkt saldējumu un uzkāpt baznīcas tornī. Tam vajadzēja aizņemt apmēram 30 minūtes, bet kaut kā sanāca, ka nedaudz aizstaigājāmies un bijām prom apmēram četras stundas. Tā nu esam sadraudzējušies. Tā kā viņš šeit būs līdz decembra beigām, tas ir lieliski, ka tik labi saprotamies un mani sajūsmina tas, ka viņam patīk pastaigāties un garšo saldumi.

Un vēl šeit ir viens Viljams no Kanādas. Vienkārši fantastisks cilvēks. Nekad neesmu satikusi tik vienkāršu un atklātu cilvēku. Viņš ļoti daudz runā (vismaz 7 reizes vairāk nekā es) un viņa klātbūtnē man īpaši negribas neko teikt, jo gribas klausīties. Viņš ar tādu degsmi un sirsnību visu stāsta, ka es klausos ar puspavērtu muti :):):):)

PS. One Seal (Iceland) recognized :D:D:D