Rudens kā rudens...

Jā, arī šeit sācies rudens - tajos ne daudzajos kokos, kas šeit aug, lapas sāk krāsoties dzeltenos toņos un, ja paveicas, var atrast vietu, kur pabradāties pa nokritušām lapām. Kļavu šeit nav un liekas, ka sarkanās krāsas par maz... Kad paliek skumji, dodos pastaigāties pa ielām, kur aug pīlādži. Ja ne redzēt un ieelpot, tad vismaz izgaršot kaut ko Latvijas rudens varu. Mājās reti kad ēdu pīlādžogas, jo liekas, ka tās ir pārāk rūgtas vai skābas, šeit man tās garšo, jo atgādina par Latviju...

Tikai nedomājiet, ka esmu nomākta vai bēdīga... Rudens man vienmēr liek ieslīgt

melanholiskās, bet skaistās pārdomās par dabu, cilvēkiem, pasauli un sevi, un par Latviju.

Kad lapas sāk krāsoties rudens toņos, man tā vien gribas uzvilkt kaut ko tumši sarkanu vai iesiet matos sarkanbaltsarkanu lenti, iedegt svecītes un gaidīt 11 novembri, nedaudz norimt un atcerēties visu, ko esmu lasījusi vēstures grāmatās un redzējusi dokumentālajās filmās.

Pēc 11. novembra es ģērbšos baltās krāsās ar tumši sarkaniem akcentiem un gaidīšu 18. novembri... Laikam tie ir mani mīļākie svētki. Šo dienu es gaidu pat vairāk nekā savu dzimšanas dienu vai Ziemassvētkus.

Laikam tikai rudenī es varu apsēsties un lēni visu apdomāt... Tāds miers...

Ps. Tas, protams nenozīmē, ka es kļūstu lēna rudenī. Daru daudz lietu - pagājušā nedēlā biju uz EDB apmācībām, ļoti patika ;) Rīt braukšu ekskursijā pa Īslandi, tās būs vēl vienas apmāc

ības, šoreiz no manas organizācijas. Mana istaba ir gandrīz pabeigta - divas dienas likām

grīdu, nedaudz pietrūkst, tagad jāgaida materiāli. Man būs tik smuka istaba - domāju, ka līdz 15. 10. varēšu tajā ievākties:):):) Tagad nopietni apmeklēju īslandiešu valodas kursus

, bet neko nevaru iemācīties - varu pateikt kā mani sauc, paldies un vairāk neko :D:D:D

Viss ir labi. Bija kaut kādas sīkas problēmas, bet tagad viss ir ok, nesūdzos.

Bučas visiem! Pievienoju dažas bildes no apmācībām un Īslandes rudens. xo xo